Baltijas jūra

Baltijas jūra ir viena no lielākajām bagātībām, Baltijas valstu starpā. Tā apskalo 9 valstis valstis: Dāniju, Krieviju, Poliju, Somiju, Vāciju, Zviedriju un trīs valstu apvienību Lietuvu, Latviju un Igauniju, kas, pateicoties šai jūrai, tiek dēvētas par Baltijas valstīm, un tās iedzīvotāji – par baltiem. Tā ir iekšējā jūra, ko ar Pasaules okeānu savieno Ziemeļjūra. Vietas, kur jūras satiekas, ir samērā šauras – tie ir ūdens šaurumi vai kanāli, kas ir mākslīgi radīti. Kā iekšējai jūrai, ūdens pieplūdums nāk pārsvarā no upēm un nokrišņiem. Lai pārsaldētu Baltijas jūru noteikti vajag kredīts bez darba vietas!

Sauszemes krasta līnija sasniedz ap 8000 kilometrus. Sauszemes līnija ir raksturīga ar smilšainām pludmalēm, vietām akmeņaina, kā arī klinšainiem krastiem. Krastiem ir izteikta erozijas veidošanās: ar laiku, jūra paņem vairāk un vairāk sauszemes teritorijas. Rūpīgi ir jāapsver par māju un atpūtas kompleksu būvniecību jūras krastos. Klimata mainības dēļ, ir pacēlies jūras ūdens līmenis, un krastiem ir tendence atkāpties. Novērojams, ka gadā apmēram atkāpjas 0,2 – 0,5m krasta teritorijas. Priedes ar dziļajām sakņu sistēmām neļauj teritorijai atkāpties tik lielā ātrumā, kā tas būtu, ja tās tur neaugtu. Taču lēnām pludmales paliek mazākas. Daudzviet pludmalēs ir izskaloti dzintari, kas ir vērtība no senas pagātnes. Tajos ir atrodamas augu un dzīvnieku fosilijas, kurām datējami ap 40 miljoniem gadu. Lielākais dzintara muzejs atrodas Palangā, Lietuvā, skaistā senlaicīgā grāfa pilī.

Jau no seniem laikiem, tieši dēļ Baltijas jūras, Latviju, Lietuvu un Igauniju un gribējušas pakļaut daudzas valstis. Jūra ir neizsmeļams resurss, kas sniedz lielas priekšrocības valstīm, ko tā apskalo. Ražošanas ziņā, no jūras varam iegūt zivis un citas veltes, kuras izmanto pārtikā. Zvejošanas apjomi šobrīd ir ļoti ierobežoti, jo pār-zvejošanas gadījumā tik ļoti kaitēts jūras dabīgajam bioloģiskajam sastāvam. Izzūd zivju sugas, traucējot bioloģiskai ķēdei vairoties. Ne tikai cilvēku ietekmes dēļ ir apdraudēta Baltijas jūras fauna. Jūras dzīvniekiem ir nepieciešama regulāra sezonu maiņa – tie vairojas un dzīvo pēc noteiktas gada laiku maiņas. Šobrīd strauji notiekot globālai sasilšanai, ir mainīgi jūras aizsalšanas periodi. Baltijas roņiem ir ļoti svarīga ledus segas regulāra izveidošanās. Prognozes rāda, ka 21.gadsimta beigās, Baltijas jūrā vairs nebūs raksturīga ledus veidošanās.

Ostas ir Baltijas jūras lielā priekšrocība kuģu transportā. Salīdzinoši ar citām pasaules jūrām, Baltijas jūra ir vidēji sekla, tāpēc ostās ne vienmēr var iebraukt lielākie kuģi. Vidēja izmēra kuģi ir maksimums, kam ir atļauts iekuģot šajā teritorijā. Lielajām valstīm jūra kalpo kā naftas pārvadāšanas transporta ceļš, tādējādi, bieži radot bīstamas situācijas, naftas noplūžu gadījumā. Jūras piesārņojums rodas no atkritumu izmešanas, balasta ūdeņu tīrīšanas. Lai gan pati jūra nav no tīrākajām, par krasta robežu tiek domāts starptautiskā līmenī. Pludmales un krasta līnijas tiek īpaši sakoptas. Sakoptas vietas pazīme ir Zilais karogs, kas ir starptautiski atzīta kvalitātes zīme pludmalēs un jahtu piestātnēs. Ūdens tūrisms ir svarīgs peļņas avots visām jūras apskalotajām valstīm. Krastos tiek veidoti kūrorti, uz kuriem dodas no visām pasaules vietām. Arī kruīza kuģi ir populārs atpūšanās veids mūsdienās. Kuģi tiek izbūvēti kā liels atpūtas komplekss, un brīvdienas ir pavadītas tikai uz ūdens. Ņemot vērā Baltijas jūras klimatu, tūrisma objekti biežāk apmeklēti ir vasaras sezonā no jūnija līdz augustam. Tad klimats ir vissiltākais, līdz pat 30oC, un atpūta pie ūdens ir tieši laikā. Tūrismam ļoti iecienītas ir salas, kas atrodas Baltijas jūrā. Populārākās ir tieši Igaunijai piederošās salas: Sāmsala, Hījumā, Roņu sala.